 | animōsus, animōsa, animōsum |
stolz (+ abl. - auf etw.) |  |
| animus, animī m (cf. ἄνεμος) |
Hochmut | |
| animus, animī m (cf. ἄνεμος) |
Stolz | |
| animus, animī m (cf. ἄνεμος) |
Übermut | |
| animus, animī m (cf. ἄνεμος) |
Trotz | |
| arrogāns, arrogantis |
anmaßend | |
| arrogāns, arrogantis |
rücksichtslos | |
| arrogāns, arrogantis |
dünkelhaft | |
| arrogāns, arrogantis |
anspruchsvoll | |
| arrogantia, arrogantiae f |
Anmaßung | |
| arrogantia, arrogantiae f |
Dünkel | |
| arrogantia, arrogantiae f |
Eitelkeit | |
| contumācia, contumāciae f |
Trotz | |
| contumācia, contumāciae f |
Halsstarrigkeit | |
| contumācia, contumāciae f |
Unbeugsamkeit | |
| contumācia, contumāciae f |
Widerspenstigkeit | |
| contumācia, contumāciae f |
Eigensinn | |
| contumācia, contumāciae f |
Starrsinn | |
| ēlātus, ēlāta, ēlātum |
erhaben | |
| ēlātus, ēlāta, ēlātum |
hoch | |
| ēlātus, ēlāta, ēlātum |
übermütig | |
| ēlātus, ēlāta, ēlātum |
stolz | |
| fāstīdium, fāstīdiī n |
Krittelei (Tadelsucht) | |
| fāstīdium, fāstīdiī n |
Mäkelei | |
| fāstīdium, fāstīdiī n |
Abneigung | |
| fāstīdium, fāstīdiī n |
Widerwille | |
| fāstīdium, fāstīdiī n |
Überdruss | |
| fāstīdium, fāstīdiī n |
Ekel | |
| fāstus, fāstūs m |
Stolz | |
| fāstus, fāstūs m |
Hochmut | |
| fāstus, fāstūs m |
Überheblichkeit | |
| iactātiō, iactātiōnis f |
Prahlerei | |
| iactātiō, iactātiōnis f |
Ruhmredigkeit | |
| īnflāre, īnflō, īnflāvī, īnflātum |
steigere jds. Selbstvertrauen | |
| īnflāre, īnflō, īnflāvī, īnflātum |
mache jdn. aufgeblasen | |
| īnflāre, īnflō, īnflāvī, īnflātum |
mache stolz | |
| īnflāre, īnflō, īnflāvī, īnflātum |
blähe auf | |
| īnsolēns, īnsolentis |
ungewohnt | |
| īnsolēns, īnsolentis |
auffallend | |
| īnsolēns, īnsolentis |
übertrieben | |
| īnsolēns, īnsolentis |
überheblich | |
| īnsolēns, īnsolentis |
schnöde | |
| īnsolēns, īnsolentis |
unverschämt | |
| īnsolēns, īnsolentis |
lästig | |
| īnsolēns, īnsolentis |
rücksichtslos | |
| īnsolēns, īnsolentis |
übermütig | |
| īnsolēns, īnsolentis |
ungewöhnlich | |
| īnsolentia, īnsolentiae f |
Übermut | |
| īnsolentia, īnsolentiae f |
Übertreibung | |
| īnsolentia, īnsolentiae f |
Überheblichkeit | |
| īnsolentia, īnsolentiae f |
Keckheit | |
| īnsolentia, īnsolentiae f |
Unverschämtheit | |
| īnsolentia, īnsolentiae f |
Verschwendung | |
| | mē iactō |
tue mich groß | |
| | mē iactō |
prahle | |
| ostentātiō, ostentātiōnis f |
Prahlerei | |
| ostentātiō, ostentātiōnis f |
(täuschende) Vorspiegelung | |
| ostentāre, ostentō, ostentāvī, ostentātum |
prahle (zeige prahlend) | |
| spīritus, spīritūs m |
Übermut | |
| spīritus, spīritūs m |
Trotz | |
| spīritus, spīritūs m |
Stolz | |
| spīritus, spīritūs m |
Zorn | |
| spīritus, spīritūs m |
Erbitterung | |
| superbia, superbiae f (= ὑπερηφανεία) |
Stolz | |
| superbia, superbiae f (= ὑπερηφανεία) |
stolzes Selbstgefühl | |
| superbia, superbiae f (= ὑπερηφανεία) |
Übermut | |
| superbia, superbiae f (= ὑπερηφανεία) |
Hochmut | |
| superbus, superba, superbum |
stolz | |
| superbus, superba, superbum |
hochfahrend | |
| superbus, superba, superbum |
übermütig | |
| superbus, superba, superbum |
hochmütig | |
| superbus, superba, superbum |
eitel | |
| superbus, superba, superbum |
prächtig | |
| tumēre, tumeō, tumuī |
brause auf (vor Leidenschaft) | |
| tumēre, tumeō, tumuī |
bin ausgeblasen | |
| tumidus, tumida, tumidum |
aufbrausend | |
| tumidus, tumida, tumidum |
stolz | |
| tumidus, tumida, tumidum |
aufgeblasen | |
| tumidus, tumida, tumidum |
strotzend | |
| tumidus, tumida, tumidum |
aufgebläht | |
| tumidus, tumida, tumidum |
hochtrabend | |
| vānitās, vānitātis f |
Misslingen | |
| vānitās, vānitātis f |
Leere | |
| vānitās, vānitātis f |
Gehaltlosigkeit | |
| vānitās, vānitātis f |
Misserfolg | |
| vānitās, vānitātis f |
nichtiges Treiben | |
| vānitās, vānitātis f |
eitles Vorgeben | |
| vānitās, vānitātis f |
Prahlerei | |
| vānitās, vānitātis f |
Lügenhaftigkeit | |
| vānus, vāna, vānum |
fruchtlos | |
| vānus, vāna, vānum |
eitel | |
| vānus, vāna, vānum |
nichtig | |
| vānus, vāna, vānum |
gehaltlos | |
| vānus, vāna, vānum |
leer | |
| vānus, vāna, vānum |
vergeblich | |
